Par Tērveti

 

Zemgales līdzenuma rota neapšaubāmi ir Tērvetes dabas parks. Izbraucot cauri līdzenumiem, kur skatiens var klīst tālu jo tālu, piepeši sākas mežs, pakalni, līkloču ceļš un mēs esam Tērvetē – vienā no skaistākajām vietām Latvijā.

Tērvetes dabas parks dibināts 1977. gadā, tā platība ir 1350 ha, centrālā daļa – Kalnamuižas sils – 930 ha (valsts aizsardzībā no 1957. gada).

13. gadsimta sākumā šeit bija viena no spēcīgākajām zemgaļu apmetnēm ar labi nostiprinātu pilskalnu un spēcīgu vadoni – Viestartu –, kuram pakļāvās Zemgales lielākā daļa.

1254. gadā Zemgali pilnībā ieņēma krustneši, piespiežot vietējos iedzīvotājus pieņemt kristīgo ticību, apkaujot zemgaļu karaspēku un iedzīvotājus, nopostot pilis. Tikai 1339. gadā zemnieki šeit atgriezās. Tērveti sāka saukt par Kalnamuižu. Pēc Kurzemes hercogistes dibināšanas tā gāja no rokas rokā, mainot savus īpašniekus.

Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1798. gadā Tērveti savā īpašumā ieguva Pālenu dzimta, pārvaldot to līdz pat Pirmajam pasaules karam.

1924. gadā Pālenu medību pilī iekārtoja sanatoriju. 1932. gadā uzcēla arī tagadējo plašo ēku (arhitekts A. Klinklāvs, tēlnieka K. Zemdega ciļņi uz ārsienas).

«Sprīdīši» – rakstnieces Annas Brigaderes memoriālais muzejs – celti 1840. gadā. Sākumā tur bijušas ūdensdzirnavas, no 1852. līdz 1862. gadam Tērvetes skola, vēlāk tur dzīvoja vietējie mežziņi.

1922. gadā māja tika piešķirta Annai Brigaderei, kuru viņai bija jāizpērk. A. Brigadere "Sprīdīšos"  pavadīja pēdējās 11 savas dzīves vasaras.

1931. gadā sākās parka labiekārtošana – tika izveidotas jaunas takas un atpūtas vietas. 1935.-1936. gadā izveidoja dendrāriju, kurā aug aptuveni 180 svešzemju koku un krūmu sugas.

Pagājušā gadsimta 70. gados mežkopja Miķeļa Kļaviņa vadībā izveidoja Tērvetes meža ainavu parku, kurā izvietoja koktēlnieka K. Kug- ras veidotās A. Brigaderes literāro darbu varoņu koka skulptūras. Tās vēlāk atjaunoja tēlnieks Ritvars Kalniņš.

Kopš 2000. gada dabas parku apsaimnieko AS «Latvijas valsts meži».

Aizbrauciet uz Tērvetes dabas parku rudenī, kad taku celiņi ir tukši, mežs visapkārt izdveš melanholiskas nopūtas un Raganas sila iemītnieku mājvietas, kas veidotas no kritušiem kokiem un tik dabiski iekļaujas meža ainavā, vedina tramīgi lūkoties apkārt – un ja nu tomēr kāds te dzīvo...

Šim braucienam noteikti jāveltī visa diena, to nekādā ziņā nevar paveikt vien pāris stundās. 

Lelde Stumbre